Noslēdzies atkritumu šķirošanas pilotpasākums

Viļānu apvienības pārvalde 2.Septembris, 2020, 09:09 Notikumi


Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Viļānu novada pašvaldības dome un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Noslēdzies atkritumu šķirošanas pilotpasākums

            20. augusta pēcpusdienā Viļānu kultūras namā tika atklāta fotoizstāde “Mātes dabas sāpes”, kura tika organizēta projekta “Zaļā palete” (Nr. LV-RU-II-053 “Vides pārvaldības pilnveidošana, īstenojot kopējus pasākumus RU-LV pārrobežu reģionos”) ietvaros. Izstādi veido iedzīvotāju (A.Bistrova, A.Kozlovska, I.Smirnova, A.Kvasovs, V.Malahovskis, F.Leščinska, O.Soloveiko, I.Klimanova) pavasarī uzņemtās un iesūtītās fotogrāfijas, kurās ir redzamas stihisko izgāztuvju vietas Viļānu novada teritorijā. Tā būs skatāma Viļānu bibliotēkā visu septembra mēnesi un vēlāk ceļos pie pārējiem projekta partneriem Latvijā un Krievijā.

            Šī pēcpusdiena pulcēja kopā “zaļi” domājošus viļāniešus, tostarp arī astoņas ģimenes, kuras projekta ietvaros piedalījās atkritumu šķirošanas eksperimentā. Četru mēnešu garumā pilotpasākuma dalībnieki aizpildīja dienasgrāmatas, kurās atzīmēja radušos atkritumu daudzumu: papīrs, stikla pudeles un burkas, plastmasas iepakojums, lielgabarīta atkritumi, bīstamie atkritumi, nešķirotie atkritumi, organiskie atkritumi. Iegūtos rezultātus apkopoja dabas draugu radošais pētniecības centra “Dadzis” vadītāja I.Klimanova. Kā liecina iegūtie dati, tad nedēļā viens Viļānu novada iedzīvotājs vidēji saražo 1,5 kg jeb 76 kg gadā nepārstrādājamo atkritumu un 19 iepakojuma vienības, kas ir gandrīz 1000 iepakojumi gadā. Lielāko īpatsvaru iepakojuma plūsmā veido plastmasas iepakojums, tad seko kompozītmateriāls, papīrs. 9% no atkritumu apjoma veido stikla iepakojums, bet mazāk izmantotā frakcija ir metāls – tikai 7%.

            Projekta aktivitātes ir vērstas uz iedzīvotāju izglītošanu  atkritumu šķirošanas jomā, dabas resursu saprātīgu apsaimniekošanu un ieradumu maiņu, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un pievērstos bezatkritumu dzīvesveidam. Līdz šim projekta īstenošanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties kapsulas garderobes lekcijā, produktu otrreizējās pārstrādes meistarklasēs kā papīra liešanas un auduma maisiņu šūšanas darbnīcas, pārtikas drāniņu izgatavošanas meistarklase, izmantojot bišu vasku. Priecē tas, ka projekta aktivitātes tiek organizētas sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ALAAS”. Projektam aizsākoties, uzņēmuma pārstāvji Jurijs un Edīte projekta dalībniekus iesākumā iepazīstināja ar atkritumu šķirošanas pamatprincipiem. Martā uzņēmums projekta dalībniekiem piedāvāja apmeklēt atkritumu šķirošanas poligonu “Križevņīki”. Šoreiz pasākuma apmeklētāji iesaistījās azartiskā vides spēlē “Cirks”, kurā bija jāatbild uz jautājumiem par vides tēmu un aktīvākie dalībnieki varēja saņemt veicināšanas balvas – vides spēli un atkritumu šķirošanas somas.

            Projekta vadības grupa vēlas pateikties A.Bistrovas, R.Rubas, A.Kozlovska, A.Kozlovskas, Ā.Moisejevas, A.Kvasova, M.Graičonokas un D.Čeirānes ģimenēm par atsaucību pilotpasākumā un jācer, ka arī pārējie pasākuma apmeklētāji būs aizdomājušies par aktīvāku atkritumu šķirošanu, jo “nekas nav tik sakārtots, kā daba”, teicis Cicerons.          

Prezentācija par apkopotajiem datiem atkritumu šķirošanas pilotpasākumā skatīt ŠEIT.

            Projekta aktivitātes noslēgsies nākamgad. Projekta kopējais budžets ir  646  735  EUR, līdzfinansējums no Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014 – 2020. gadam ir 585 061,50  EUR (90 % no projekta budžeta).

Latvijas-Krievijas pārrbežu sadarbības programmu 2014.– 2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija. Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.– 2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.

Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja Karmena Kotāne

           

Iesaki citiem: