Viļānu Novadpētniecības muzejs

Jau daudzus gadu desmitus liecības par Viļānu pilsētas un novada vēsturi apzina, vāc un glabā Viļānu Novadpētniecības muzejs. TĀ misija ir saglabāt Viļānu novada garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmējot iedzīvotāju, īpaši skolēnu, izpratni un interesi par vēsturiskajiem procesiem savā novadā no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām un bagātinot Viļānu novada kultūras dzīvi.

Muzejs ir dibināts Viļānu vidusskolā 1954. gadā, bet jau 1958.gadā tas guva vispārēju atzīšanu un atbalstītājus. 1969. gadā Rēzeknes rajona izpildkomiteja tam piešķīra Tautas muzeja goda nosaukumu. 1995. gada 1.septembrī ar Viļānu pilsētas domes lēmumu muzejam tiek piešķirts VIĻĀNU PILSĒTAS UN NOVADA NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJA statuss.

Viļānu Novadpētniecības muzejs ir izveidots pateicoties aizrautīgam novadpētniekam, nu jau mūžībā aizgājušajam Napoleonam Rudko, kurš no 1949. gada un līdz pat pensijai ir strādājis kā ģeogrāfijas skolotājs Viļānu vidusskolā, vienlaikus darbojies novadpētniecībā un arī vadījis izveidoto muzeju.

Mums, viļāniešiem, ir paveicies, ka tieši Napoleons Rudko, cilvēks ar dziļām zināšanām, pētnieka talantu, erudīciju un aizrautību, ar neparastām spējām iejusties senajos notikumos, izzināt cilvēku dzīves, šeit bija atradis darbu, ģimeni un  savas dzīves misiju. Pateicoties skolotāja talantam, sirds siltumam, prasmei iedvesmot, N. Rudko mudināja skolēnus vākt muzeja eksponātus. Šī tradīcija turpinās vēl joprojām, jo simtiem pilsētas, novada iedzīvotāju un  skolēnu papildina muzeja kolekcijas, dāvinot brīnumainas senlietas!

Muzejs apmeklētājiem piedāvā 3 pastāvīgās ekspozīcijas:

1. Ekspozīcija, kas sastāv no trīs blokiem: Viļānu novads 9.- 12.gs.; Viļāni Latvijas pirmās brīvvalsts gados; Izglītība 20.gs. 50.- 80.g.

• Ekspozīcijas 1. bloks tika veidots pamatojoties uz J.Urtāna 1981.gadā veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Piziču pilskalnā (Viļānu novads). Izrakumos iegūtie arheoloģiskie materiāli un veiktās foto fiksāžas izrakumu laikā ieved muzeja apmeklētājus tālā pagātnē, proti, 9. – 12.gadsimtā, toties teika un stāstījums par seno kulta vietu Velna akmeni bagātina izpratni par tā laika cilvēku dzīves telpu.
• Ekspozīcijas 2. bloks palīdz iedziļināties Viļānu novada iedzīvotāju saimnieciskajā darbībā, izglītībā, reliģijā un politikā Latvijas pirmās brīvvalsts gados. Uz grīdas ir izveidots oriģinālā pilsētas bruģa fragments, pa kuru apmeklētājs vizuāli un tēlaini ienāk 80+ gadus senā pagātnē. Virtuāli tam tiek atvērtas dažādu pilsētas iestāžu durvis, izceļot atsevišķas darbības jomas, lai varētu ielūkoties tur notiekošajos procesos.
• Ekspozīcijas 3. bloks paver ieskatu PSRS laika izglītības sistēmā. Interesentiem tiek sniegts ieskats par tā laika mācību klasi, mācību un uzskates līdzekļiem, apbalvojumiem, skolas formu, atribūtiku.

2. "Lina sēkliņas stāsts".

Tas ir stāsts par to, kā 20.gs. pirmajā pusē sēja, plūca, atpogaļoja, mērcēja, mīstīja, kulstīja, sukāja, vērpa un auda linus. Ekspozīcija ir kā mazs "ceļojums cauri laikam", kas šī temata kontekstā sākas ar it kā vienkāršu lina sēkliņu. Gan vizuāli, gan tekstuāli saprotamā valodā bērniem un pieaugušajiem tiek parādīts linu audzēšanas un apstrādes process. Apmeklētājs gūst ieskatu procesā, kā lina sēkla pārtop audumā, ko var klāt uz gultas, kurā var slaucīt rokas, no kuras var šūt kreklus u.c.

3. "Latgale un tās iedzīvotāji XIX gadsimtā poļu pētnieces Stefānijas Uļanovskas etnogrāfiskajos darbos".

Tas ir stāsts par 19.gs. II pusē Rēzeknes apriņķa Viļānu apkaimē dzīvojošo cilvēku tradīcijām, ieražām, sadzīvi, mutvārdu daiļradi. Tas ir stāsts par poļu pētnieci S.Uļanovsku, kura vairākus gadus ir dzīvojusi Viļānos un savākusi vērtīgu etnogrāfisko materiālu, kā arī apjomīgu etnogrāfisko aprakstu klāstu.

Stefānija Uļanovska ir neparasta personība. Viņa ir viena no tām nedaudzajām sievietēm, kuras XIX gs. darbojās vīriešiem paredzētajā zinātnes lauciņā un, nebūdama akadēmiski izglītota etnogrāfe, veidoja etnogrāfiskus aprakstus, vāca folkloras materiālus par bijušās Poļu Inflantijas latviešiem. Pagaidām Latvijā tas ir vienīgais šāda veida pētījums, kurā ir apkopoti tik apjomīgi etnogrāfiskie un folkloras materiāli, kas ir savākti noteiktā teritorijā un laikā.

Muzejs piedāvā muzejpedagoģiskās programmas dažāda vecuma skolēnu grupām. Izglītojošās programmas ir veidotas tā, lai skolēni atbilstoši savam vecumam aktīvi iesaistītos izziņas procesā, pilnveidotu savas kompetences, tādējādi iegūstot izpratni par vietējā kultūras mantojuma nozīmi un tā vietu pasaulē, tā iekļaušanos mūsdienu kultūrā.

Muzejs piedāvā ekskursiju pa Viļānu novada kultūrvēsturiskajiem objektiem. Maršruts tiek pielāgots apmeklētāju interesēm.

Muzejam ir atsevišķa izstāžu zāle, kur pastāvīgi ir aplūkojami gan vietējo iedzīvotāju, gan attālāku viesu mākslas un amatniecības darbi, kā arī pašu muzeja darbinieku veidotās tematiskās izstādes.

Cik daudzu cilvēku darbs šeit ir ieguldīts! Pie mums ir ļoti daudz atsaucīgu cilvēku, kuri ar savu padomu, zināšanām, darbu, dzīves pieredzi ir palīdzējuši un palīdz,  neprasot par to samaksu.

Muzejs laipni gaida gan viļāniešus, gan ciemiņus. Priecājas ieraudzīt cilvēkus ar atvērtu sirdi un zinātkārām acīm, priecājas par katru apmeklētāju, kurš atradis laiku ieskatīties vēsturē, uzzināt kaut ko jaunu. Bez pagātnes taču nav nākotnes!